LV/Prabhupada 0021 - Kāpēc Šajā Valstī Ir Tik Daudz Šķiršanos



Lecture on SB 6.1.26 -- Honolulu, May 26, 1976

Tātad tāds galvenokārt ir dzīvesveids. Ikviens ir iesaistījies šajās materiālajās darbībās, un materiālās darbības pamatprincips ir grihastha, ģimenes dzīve. Ģimenes dzīve saskaņā ar vēdisko sistēmu vai jebkur ir atbildīga dzīve, lai uzturētu sievu, bērnus. Ikviens ir nodarbināts. Viņi uzskata, ka tas ir vienīgais pienākums. "Uzturēt ģimeni- tāds ir mans pienākums. Cik vien ērti iespējams. Tas ir mans pienākums." Neaptverot, ka šādus pienākumus veic pat dzīvnieki. Arī viņiem ir bērni, un viņi tos baro. Kur ir atšķirība? Tādēļ šeit ir izmantots vārds mūḍha. "Mūḍha" nozīmē "ēzelis". Tas, kurš iesaistījies šādos pienākumos, bhuñjānaḥ prapiban khādan. Prapiban. "Prapiban" nozīmē "dzeršana" un "bhuñjānaḥ" nozīmē "ēšana". Ēdot, dzerot, khādan, košļājot, carva casya raja preya (?). Ir četru veidu ēdieni. Reizēm mēs košļājam, reizēm mēs laizām, (sanskrits) dažkārt mēs rijam, un dažreiz mēs dzeram. Tātad ir četru veidu ēdieni. Tādēļ mēs dziedam "catuḥ vidhā śrī-bhagavat-prasādāt". "Catuḥ vidhā" nozīmē "četri veidi". Tātad mēs piedāvājam Dievībām tik daudz ēdienu, kas iedalāmi šajās četrās kategorijās. Kaut kas ir košļājams, kaut kas ir laizāms, kaut kas ir rijams. Tādā veidā.

Tātad bhuñjānaḥ prapiban khādan bālakaṁ sneha-yantritaḥ. Tēvs un māte rūpējas par bērniem, to, kā tiem dot ēdienu. Mēs esam redzējuši Māmiņu Jašodu barojam Krišnu. Tas pats. Tā ir atšķirība. Mēs barojam parastu bērnu, to dara arī kaķi un suņi, bet Māmiņa Jašoda baro Krišnu. Tā pati darbība. Pašā darbībā nav atšķirības, bet vienā gadījumā centrā ir Krišna, bet otrā centrs ir izvēlēts kaprīzi. Tā ir atšķirība. Kad centrā ir Krišna, tad tas ir garīgi, un kad centrs ir izvēlēts kaprīzi, tad tas ir materiāli. Nav atšķirības starp materiālo...Tā ir atšķirība. Tur ir...Gluži kā iekāres vadītas vēlmes un mīlestība, tīra mīlestība. Kāda ir atšķirība starp iekāres vadītām vēlmēm un tīru mīlestību? Šeit mēs saistāmies, vīrieši un sievietes, saistāmies, iekāres vēlmju vadīti, un arī Krišna saistās ar gopī. Ārēji šīs darbības ne ar ko neatšķiras. Bet kāda ir atšķirība? Tātad atšķirību izskaidrojis Čaitanjas čaritāmritas autors, to, kāda ir atšķirība starp iekāres vadītām vēlmēm un mīlestību. Tas ir izskaidrots. Viņš ir teicis, ka "ātmendriya-prīti-vāñchā-tāre bali 'kāma'" (Čč Ādi 4.165): "Kad es vēlos apmierināt savus jutekļus, tā ir kāma." Bet "kṛṣṇendriya-prīti-icchā dhare 'prema' nāma", "Un, kad mēs vēlamies apmierināt Krišnas jutekļus, tad tā ir mīlestība, prēma." Tāda ir atšķirība. šajā materiālajā pasaulē mīlestības nav, jo vīrietim un sievietei nav ne jausmas, ka "es saistos ar vīrieti, kurš ar mani apmierina savas vēlmes." Nē. "Es apmierināšu savas vēlmes." Tāds ir pamatprincips. Vīrietis domā, ka "saistoties ar šo sievieti, es apmierināšu savus jutekļus," un sieviete domā, ka "saistoties ar šo vīrieti, es apmierināšu savas vēlmes." Tā tas ir ļoti izteikti novērojams Rietumu valstīs, tiklīdz rodas grūtības savu jutekļu apmierināšanā, tūdaļ seko šķiršanās. Ir psiholoģiski tas, kādēļ šajā valstī ir tik daudz šķiršanos. Pamatcēlonis ir tas, ka "tiklīdz es negūstu apmierinājumu, es nevēlos." Tas teikts Šrīmad-Bhāgavatam: "dāṁ-patyaṁ ratim eva hi" Šajā laikmetā vīrs un sieva nozīmē dzimumsakaru apmierinājumu, savtību. Nav runas par to, ka "dzīvosim kopā; apmierināsim Krišnu, iegūstot apmācību, kā iepriecināt Krišnu." Tāda ir Krišnas apziņas kustība.