LV/Prabhupada 0166 - Jūs Nevarat Apturēt Sniega Krišanu



Lecture on BG 2.7-11 -- New York, March 2, 1966

Mums nevajadzētu aizmirst, ka mēs vienmēr ciešam. Ir triju veidu ciešanas. Es nerunāju par ekonomiskajām problēmām vai... Tās arī ir, [bet] citas ciešanas. Saskaņā ar vēdiskajām zināšanām — jeb tas ir fakts — ir triju veidu ciešanas. Viens veids ir ciešanas, kas ir ķermenim un prātam... Pieņemsim, ka man ir galvassāpes. Nu es jūtos ļoti silti, man ir ļoti auksti, ir tik daudz ķermenisko ciešanu. Līdzīgā veidā mums ir prāta ciešanas. Manam prātam šodien nav labi. Esmu bijis... Kāds mani ir kaut kā nosaucis. Tādēļ es ciešu. Vai arī esmu zaudējis kaut ko vai kādu draugu, tik daudz ko. Tātad ķermeņa un prāta ciešanas; tad ir dabas [radītās] ciešanas. Tās sauc par adhidaivika, pār ko mums nav varas. Mums nav varas pār nevienām ciešamām, īpaši... Pieņemsim, ir liela sniega vētra. Visa Ņujorka ir pārpildīta ar sniegu un mēs esam neērtā stāvoklī. Tās ir zināma veida ciešanas. Bet jums nav [pār tām] varas. Jūs nevarat apstādināt puteni. Redzat? Ja ir vējš, auksts vējš, jūs to nevarat apturēt. Tās sauc pa adhidaivika ciešanām. Prāta un ķermeņa ciešanas sauc par adhjātmiku. Un ir citas ciešanas, adhibautika, citu dzīvo būtņu uzbrukums, manu ienaidnieku, kāda dzīvnieka vai tārpa, tik daudzu [uzbrukums]. Tātad šīs triju veidu ciešanas vienmēr ir tur. Vienmēr. Un... Bet mēs nevēlamies tās visas ciešanas. kad rodas jautājums...

Ardžuna apzinās, ka "ir kauja, un mans pienākums ir cīnīties ar ienaidnieku, bet ir ciešanas, jo viņi ir mani radinieki." Tā viņš jūtas. Ja cilvēks neapzinās un neatmostas faktam, ka mēs ciešam vienmēr, lai gan nevēlamies visas šīs ciešanas... Šis jautājums... Tādai personai jāvēršas pie garīgā skolotāja, kamēr viņš apzinās. Redzat? Kamēr viņš ir līdzīgs dzīvniekam, jo nezina, ka viņš vienmēr cieš... Viņš nezina, viņam nerūp vai arī viņš nevēlas rast risinājumu. Šeit Ardžuna cieš un vēlas rast risinājumu, un tādēļ viņš pieņem garīgo skolotāju. Tad, kad mēs apzināmies savas ciešanas, mēs esam atmodināti ciešanām pilnajai situācijai... Ciešanas ir. Aizmirstība jeb neziņa par ciešanām ir bezjēdzīga. Ciešanas ir. Bet, kad kāds nopietni apņemas rast risinājumu savām ciešanām, tad nepieciešams garīgais skolotājs. Tāpat kā Ardžunam nu ir vajadzīgs garīgais skolotājs. Vai tas ir skaidrs? Jā. Tātad ciešanas ir. Tam nav vajadzīga nekāda izglītība; vienkārši padomājiet, mazliet padomājiet, ka "es nevēlos visas šīs ciešanas, bet es ciešu. Kāpēc? Vai ir kāds risinājums? Vai ir...?" Bet risinājums ir. Visi šie Svētie Raksti, visas šīs vēdiskās zināšanas, viss... Un ne tikai vēdiskās zināšanas... Nu... Ak, kāpēc tu dodies uz skolu? Kāpēc tu dodies uz koledžu? Kāpēc tu uzsāc izglītoties zinātnē? Kāpēc tu apgūsti likumu? Viss ir domāts, lai pārtrauktu mūsu ciešanas. Ja nebūtu ciešanu, tad nevienam nevajadzētu izglītību. Redzat? Bet viņš domā, ka "ja es esmu izglītots, ja es kļūšu par ārstu vai ja es kļūšu par advokātu, vai ja es kļūšu par inženieri, es būšu laimīgs." Laimīgs. Galvenais mērķis. "Es dabūšu labu darbu, darbu valdībā. Es būšu laimīgs."

Tātad laime ir katras, es vēlos teikt, pakaļdzīšanās beigas. Tā... Bet šāda ciešanu mazināšana ir īslaicīga. Īstās ciešanas, patiesas ciešanas ir mūsu materiālās eksistences dēļ, šīs triju veidu ciešanas. Tātad tad, kad kāds apzinās savas ciešanas un vēlas rast risinājumu savām ciešanām, ir nepieciešams garīgais skolotājs. Ja jūs vēlaties rast risinājumu savām ciešanām un vēlaties konsultēties ar kādu, ar kāda veida cilvēku jums jātiekas, kurš var pārtraukt jūsu ciešanas? Ir jābūt tādai atlasei. Ja jūs vēlaties iegādāties dārgakmeni, dimantu, kādu ļoti vērtīgu lietu un dodaties uz pārtikas preču veikalu... Tāda veida neziņa — jūs apkrāps. Jūs noteikti apkrāps. Jums vismaz jāierodas rotaslietu veikalā. Rotaslietu veikalā, redzat? Jums jābūt tik daudz zināšanām.