LV/Prabhupada 0334 - Īstā Dzīves Vajadzība Ir Nodrošināt Dvēseles Vajadzības
Lecture on SB 1.8.33 -- Los Angeles, April 25, 1972
Ķermeniskais komforts jūs neglābs. Pieņemsim, cilvēks atrodas ļoti ērtā stāvoklī. Vai tas nozīmē, ka viņš nemirs? Viņš mirs. Tādēļ vienkārši ar ķermeniskajām ērtībām jūs nepastāvēsiet. Vispiemērotākā izdzīvošana. Cīņa par izdzīvošanu. Tātad tad, kad mēs vienkārši rūpējamies par ķermeni, to sauc par dharmasya glāniḥ, piesārņojumu. Ir jāzina, kādas ir ķermeņa vajadzības un kādas ir dvēseles vajadzības. Īstā dzīves vajadzība ir nodrošināt dvēseles ērtības. Un dvēselei ērtības nevar sagādāt ar materiālo pielāgojumu. Jo dvēselei ir citāda identitāte, dvēselei ir jādod garīgs ēdiens. Šis garīgais ēdiens ir Krišnas apziņa. Ja jūs dodat dvēselei garīgo ēdienu...
Ēdiens, kad persona ir slima, ir jādod pēc noteiktas diētas, arī zāles. Tās abas ir nepieciešamas. Ja jūs vienkārši dodat zāles, bez īpašas diētas, tas nebūs ļoti veiksmīgi. Abējādi. Tātad šī Krišnas apziņas kustība domāta, lai dotu ēdienu, tas ir, diētu un zāles, dvēselei. Šīs zāles ir Harē Krišna mahā-mantra. Bhavauṣadhāc chrotra-mano-'bhirāmāt ka uttamaśloka-guṇānuvādāt pumān virajyeta vinā paśughnāt (ŠB 10.1.4). Parīkšīts Mahārādžš Šukadēvam Gosvāmī teica, ka" "šī Bhāgavatas diskusija, ko esat nolēmis man dot, nav kas parasts." Nivṛtta-tarṣair upagīyamānāt. Šī Bhāgavatas diskusija ir baudāma tām personām, kuras ir nivrita-trišthā. Trišthā nozīmē alkt. Ikviens šajā materiālajā pasaulē pēc kaut kā dedzīgi tiecas. Tātad tas, kurš ir brīvs no šādām alkām, var baudīt Bhātavatu, to, cik baudāma tā ir. Tā ir tik jauka. Nivrita-taršaih... Līdzīgi, Bhāgavata arī nozīmē, Harē Krišna manta arī ir Bhāgavata. Bhāgavata ietver visu, kas ir saistībā ar Augstāko Kungu. To sauc par Bhāgavatu. Visaugstais Kungs tiek saukts par Bhagavānu. Bhagavata-šabda un attiecības ar Viņu, viss, šī bhagavata-šabda pārvēršas bhāgavata-šabdā.
Tātad Parīkšits Mahārādžs teica, ka Bhāgavatas garšu var izbaudīt persona, kam vairs nav materiālu vēlmju. Nivṛtta-tarṣair upagīyamānāt. Kāpēc kas tāds būtu jābauda? Bhavauṣadhi. Bhavauṣadhi, zāles mūsu dzimšanas un nāves slimībai. Bhava nozīmē kļūt. Mūsu... Šobrīd mēs esam slimi. Viņi, šie nelieši, nezina, kāds ir slimo stāvoklis, kāds ir veselības stāvoklis. Viņi nezina neko. Tomēr viņi turpina kā diži zinātnieki, filozofi... Viņi nejautā, ka "es nevēlos mirt. Kāpēs nāve man ir uzspiesta?" Nav šādas taujāšanas. Ne arī ir kāds risinājums. Un tomēr viņi ir zinātnieki. Kāda veida zinātnieki? Zinātne nozīmē, ka attīstāties zināšanās, lai jūsu nozēmojamais dzīves stāvoklis tiktu samazināts. Tā ir zinātne. Kā gan citādi tā būtu zinātne? Viņi vienkārši apsola; "nākotnē." "Bet ko jūs piedāvājat tagad, kungs?" "Tagad cietiet vien tā, kā cietāt, turpiniet ciest. Nākotnē mēs atklāsim kādas ķimikālijas." Nē. Patiesībā ātyantika-duḥkha-nivṛtti. Atjantika, galējais. Ātjantika nozīmē galējais. Dukha nozīmē ciešanas. Tātad ir skaidrs, kāds ir cilvēka dzīves mērķis. Viņi nezina, kas ir ātjantika-dukha. Dukha nozīmē ciešanas. Tātad ātjantika-dukha ir norādīta Bhagavad-gītā. "Šeit ir ātjantika-dukha, kungs." Kas tas ir? Janma-mṛtyu-jarā-vyādhi (BG 13.9). Dzimšana, nāve, vecums un slimības.