LV/Prabhupada 0431 - Dievs Patiesībā Ir Ideāls Visu Dzīvo Būtņu Draugs



Lecture on BG 2.11 -- Edinburgh, July 16, 1972

Lai būtu laimīgs, jāsaprot trīs lietas. Tas teikts Bhagavad-gītā.

bhoktāraṁ yajña-tapasāṁ
sarva-loka-maheśvaram
suhṛdaṁ sarva-bhūtānāṁ
jñātvā māṁ śāntim ṛcchati
(BG 5.29)

Jums jāsaprot tikai trīs lietas, tad jūs būsiet mierīgi. Kādas tās ir? Pirmais, ka "Dievs ir baudītājs, es neesmu baudītājs." Bet šeit, mūsu kļūda ir, ka visi domā: "Esmu baudītājs." Bet patiesībā mēs neesam baudītāji. Piemēram, es esmu Dieva neatņemama daļiņa... Tāpat kā mana roka ir neatņemama mana ķermeņa daļa. Pieņemsim, roka satver jauku augļu kūkas gabalu, garšīgu kūku. Roka to izbaudīt nevar. Roka pacel to un ieliek mutē. Un, kad tā nonāk vēderā, tad enerģija, apēdot šo ēdienu, tiek radīta, un to izbauda roka. Ne tikai šī roka - arī tā roka, acis, kājas. Līdzīgi mēs nevaram neko izbaudīt tieši. Ja mēs visu noliekam Dieva baudīšanai un tad pieņemam paši, piedalāmies šajā baudīšanā, tā ir mūsu veselīgā dzīve. Tāda ir filozofija. Mēs neko nepieņemam. Bhagavat-prasādam. Bhagavat-prasādam. Mūsu filozofija ir, ka mēs pagatavojam garšīgu ēdienu un piedāvājam to Krišnam, pēc tam, kad Viņš ir paēdis, tad to pieņemam mēs. Tāda ir mūsu filozofija. Mēs nepieņemam neko, kas nav piedāvāts Krišnam. Mēs tātad sakām, ka Dievs ir augstākais baudītājs. Mēs neesam baudītāji. Mēs visi esam pakļautie. Tātad bhoktāraṁ yajña-tapasāṁ sarva-loka-maheśvaram (BG 5.29). Un Dievs ir visa īpašnieks. Tas ir fakts. Pieņemsim, vai jūs esat šī lielā okeāna īpašnieks? Mēs apgalvojam, ka esam šis zemes vai šīs jūras īpašnieki. bet patiesībā pirms manas dzimšanas bija gan jūra, gan zeme. Pēc manas nāves būs jūra, būs zeme. Kad es kļuvu par īpašnieku? Tāpat kā šajā zālē. Pirms mēs iegājām šajā zālē, tā pastāvēja, kad mēs to atstāsim, ta pastāvēs. Kad tad mēs kļuvām par īpašniekiem? Ja es ar viltu apgalvoju, ka sēžu šeit vienu stundu vai pusstundu, tādēļ esam kļuvuši īpašnieki, tas ir aplams priekšstats. Ir jāsaprot, ka mēs neesam ne īpašnieki, ne baudītāji. Bhoktāraṁ yajña... Dievs ir baudītājs. Un Dievs ir īpašnieks. Sarva-loka-maheśvaram. Un suhṛdaṁ sarva-bhūtānām (BG 5.29), Viņš ir ikviena labākais draugs. Viņš ir draugs ne tikai cilvēkiem; Viņš ir draugs arī dzīvnieku sabiedrībai. Jo ikviena dzīvā būtne ir Dieva bērns. Kā gan mēs varam uztvert cilvēkus vienā veidā un dzīvniekus citā? Nē. Patiesībā Dievs ir pilnīgs draugs visām dzīvajām būtnēm. Ja mēs vienkārši to saprotam, tad mēs kļūstam mierīgi, nekavējoties.

bhoktāraṁ yajña-tapasāṁ
sarva-loka-maheśvaram
suhṛdaṁ sarva-bhūtānāṁ
jñātvā māṁ śāntim ṛcchati
(BG 5.29)

Tāds ir šānti process. Jūs nevarat nostiprināt... Ja jūs domājat, ka "es esmu vienīgais Dieva dēls, un dzīvnieks ir, nav dvēseles, ļaujiet mums nogalināt," tā nav ļoti laba filozofija. Kāpēc ne? Kādas ir būtnē esošas dvēseles pazīmes? Iemiesotas dvēseles pazīmes ir tās pašas četras formulas: ēšana, gulēšana, dzimumdzīve un aizzsardzība. Arī dzīvnieki ir aizņemti ar šīm četrām darbībām, mēs arī esam ar tām aizņemti. Kāda tad ir atšķirība starp dzīvnieku un mani? Visam ir skadri jēdzieni Vēdu lietaratūras filozofijā, īpaši tie apkopoti Bhagavad-gītā Kāda Tā Ir. Tādēļ mūsu vienīgais lūgums ir, lai jūs iegūtu Dieva apziņu. Tā ir iespēja. Šī cilvēka dzīvības forma ir vienīgā iespēja saprast, kas ir Dievs, kas esmu es, kādas ir manas attiecības ar Dievu. Dzīvnieki - mēs nevaram uz šo sanāksmi ielūgt suņus un kaķus. Tas nav iespējams. Mums jāielūdz cilvēki, jo viņi spēj saprast. Tātad cilvēkam ir priekšrocība saprast. Durlabhaṁ mānuṣaṁ janma. Tādēļ to sauc par durlabhu, ļoti reti mums tiek piešķirta šī cilvēka dzīve. Ja mēs nesaprotam šajā dzīves formā, kas ir Dievs, kas esam mēs, kādas ir mūsu attiecības, tad mēs izdarām slepkavību. Jo pēc šīs dzīves, tiklīdz mēs atstājam ķermeni, mums būs jāpieņem cits ķermenis. Un mēs nezinām, kada veida ķermeni mēs pieņemsim. Tas nav manās rokās. Jūs nevarat pavēlēt, ka "nākamajā dzīvē padari mani par valdnieku". Tas nav iespējams. Ja patiesi esat cienīgi kļūt par valdniekiem, daba jums piedāvās ķermeni valdnieka mājās. Jūs to nevarat. Tādēļ mums jāstrādā, lai iegūtu nākamo, labāku ķermeni. tas arī izskaidrots Bhagavad-gītā.

yānti deva-vratā devān
pitṟn yānti pitṛ-vratāḥ
bhūtāni yānti bhūtejyā
yānti mad-yājino 'pi mām
(BG 9.25)

Tādēļ, ja mums sevi jāsagatavo šajā dzīvē nākamajam ķermenim, kāpēc nesagatavot sevi, lai atgrieztos mājās pie Dieva? Tāda ir Krišnas apziņas kustība. Mēs mācām ikvienam cilvēkam, kā sagatavot sevi, lai pēc ķermeņa atstāšanas viņš tieši atgrietos pie Dieva. Atpakaļ mājās pie Dieva. tas teikts Bhagavad-gītā. Tyaktvā dehaṁ punar janma naiti mām eti kaunteya (BG 4.9). Tyaktvā deham, pēc šī... mums jāatsakās. Man var nepatikt atstāt šo ķermeni, bet man nekas cits neatliek. Tāds ir dabas likums. "Drošs kā nāve." Pirms nāves mums sevi jāsagatavo, kāds būs nākamais ķermenis. Ja mēs to nedarām, tad mēs sevi nogalinām, izdarām pašnāvību. Tā šī Krišnas apziņas kustiba domāta, lai glābtu cilvēci, lai tā nekļūtu nāvīgi ievainota ar šo ķermenisko dzives izpratni. Un vienkāršs paņēmiens ir skandēt sešpadsmit vārdus, vai, ja esat filzofs, ja esat zinātnieks, ja vēlaties izzināt visu zinātniski, filozofiski, mums ir lielas, lielas grāmatas kā šī. Jūs vai nu varat lasīt grāmatas, vai vienkārši pievienoties mums un skandēt Harē Krišna mantru.

Liels jums paldies.