LV/Prabhupada 0494 - Napoleons Uzbūvēja Izturīgas Arkas, Bet Kur Viņš Pats Palicis - Neviens Nezina



Lecture on BG 2.14 -- Germany, June 21, 1974

Anyathā rūpam nozīmē citādi, stāvēt vai gulēt citādi. Citādi nozīmē, ka es esmu garīgā dvēsele. Man ir garīgs ķermenis. Bet tā vai citādi apstākļu un manu vēlmju ietekmē es dažreiz iegūstu cilvēka ķermeni, dažreiz suņa ķermeni, dažreiz kaķa ķermeni, citreiz koka ķermeni, citreiz padieva ķermeni. Ir atšķirīgi, 8 400 000 dažādi ķermenu veidi. Tā es mainos saskaņā ar savu vēlmi. Un saskaņā ar savu infekciju, kāraṇaṁ guṇa-saṅgaḥ asya. Tas ir smalkais. Tāds ir īstenās cilvēka zināšanas. Neizgudrot kaut ko īslaicīgai laimei. Tā ir muļķība. Tā ir muļķīga laika šķiešana. Ja mēs kaut ko izgudrojam šī ķermeņa ērtībām, es dzīvošu ļoti ērti, bet - "jums nebūs ļauts, kungs, dzīvot ērti. Vispirms to saprotiet. Pieņemsim, cilvēks uzbūvē ļoti labu, izturīgu māju. Tā nekritīs nekādos apstākļos. Bet viss kārtībā, jo tas, ko esat paveicis sev, ka jūs nekad nemirsiet, tā ka varēsiet to baudīt? "Nē. Lai paliek. Lai man ir ļoti izturīga māja." Māja paliek. Jūs turp dodaties. Spēcīga tauta. Tāpat kā Napoleons uzbūvēja spēcīgas arkas, bet kur aizgājis viņš pats- to nezina neviens. Tādāļ Bhaktivinoda Thākurs saka, dzied: jaḍa-bidyā jato māyāra vaibhava tomāra bhajane bādhā. Jo vairāk mēs pilnveidojamies tā sauktajā materiālajā laimē jeb pilveidojamies materiāli, jo vairāk mēs aizmirstam mūsu patieso identitāti. Tāds ir rezultāts.

Tādēļ mums jāsaprot, ka mums ir atsevišķs bizness, īsts darbs. Tas ir pašrealizācija, ka "es neesmu šis ķermenis". Tā ir pašrealizācija. To norādījis Krišna sākumā, ka "jūs neesat šis ķermenis". Pirmā sapratne, pirmās zināšanas ir saprast, ka "es neesmu šis ķermenis. Es esmu garīga dvēsele. Man ir atšķirīgs darbs." Nav tā, ka šīs pagaidu darbības, kā sunim vai kā cilvēkam. Vai kā tīģerim, kā kokam, kā zivij - ir darbības. Āhāra-nidrā-bhaya-maithunaṁ ca. Tas pats ķermenisko vajadzību princips. Ēšana, gulēšana, dzimumdzīve un aizsargāšanās. Bet cilvēka dzīves veidolā man ir atšķirīgs darbs, pašrealizācija, lai izkļūtu no šī ķermeniskā sprosta. Un tās sauc par zināšanām. Bez šīm zināšanām mēs attīstāmies jebkādās zināšanās, tā ir muļķība, tas arī viss. Śrama eva hi kevalam (ŠB 1.2.8).