LV/Prabhupada 0499 - Vaišnavs Ir Ļoti Laipns, Žēlsirdīgs, Jo Jūt Līdzi Citiem



Lecture on BG 2.15 -- Hyderabad, November 21, 1972

Brahma-bhūtaḥ prasannātmā na śocati na kāṅkṣati (BG 18.54). Un tajā laikā jūs varat just, ka ikkatra dzīvē būtne ir tieši kā jūs. Nav svarīgi, vai viņš ir mācīts brāhmans, suns, čandāls, zilonis,

vidyā-vinaya-sampanne
brāhmaṇe gavi hastini
śuni caiva śva-pāke ca
paṇḍitāḥ sama-darśinaḥ
(BG 5.18)

tas ir vajadzīgs. Tāda ir garīgā redze. Paṇḍitāḥ sama-darśinaḥ. Tādēļ bhakta ir pirmšķirīgs pandits. Bhakta. Jo viņš ir sama-darśinaḥ. Sama-darśinaḥ nozīmē viņš jūt līdzi citiem. Vaišnavs... Para-duḥkha-duḥkhī, kṛpāmbudhir yaḥ. Vaišnavs ir ļoti laipns, žēlsirdīgs, jo viņš jūt līdzi citiem. Viņš jūt līdzi citiem tajā nozīmē, ka viņš zina, kas viņš ir. Viņš ikvienu dzīvo būtni saskata kā neatņemamu Dieva daļiņu: "Šeit ir neatņemama Dieva daļiņa. Viņš atgrieztos mājās pie Dieva, dejotu ar Viņu, ļoti labi dzīvotu, mūžīgi, svētlaimīgi. Nu viņš šeit pūst kā suns, kā cilvēks vai kā valdnieks. Tas pats. Tas ir tikai uz pāris gadiem." Tā bhakta mēģina izraut viņu no šīs ilūzijas. Tādēļ viņu sauc para-duḥkha-duḥkhī. Viņš patiesībā jūt līdzi citu stāvoklim. Ne šiem politiskajiem līderiem vai sabiedrības... Ko gan viņi var izdarīt? Viņi rada paši savu laimi. Tas arī viss. Kāda ir šī laime? Tā arī ir nelaime. Ja kāds domā, ka "man ir nauda. Esmu ļoti veiksmīgs." Tas patiesībā nenorāda uz veiksmi. Īsta veiksme ir tam, kurš ir pilveidojies Krišnas apziņā. Viņš ir veiksmīgs. Citādi mēs visi esam neveiksmīgi. Visi esam neveiksmīgi. Šādā veidā ir jānonāk līdz garīgai sapratnei, un simptomi ir, ka viņu netraucē materiālās novirzes. Yaṁ hi na vyathayanty ete puruṣaṁ puruṣarṣabha, sama-duḥkha-sukham. Pazīme ir sama-duḥkha... Jo viņš zina, ka sapņo. Pieņemsim, jūs sapņojat. Vai nu jūs ciešat no tīģera klātbūtnes, vai jūs kļūstat par valdnieku sapnī - kāda ir tā vērtība? Tas ir tas pats. Nav atšķirības. Galu galā tas ir sapnis. Tādēļ sama-sukha-duḥkha. Ja es kļūstu ļoti laimīgs, jo esmu kļuvis par valdnieku vai kādu ietekmīgu personu, arī tas ir sapnis. Un, ja es domāju, ka "es esmu tik nabadzīgs, ak, es ciešu, esmu slims", tas arī ir tas pats. Tādēļ Krišna iepriekšējos pantos ir teicis: tāṁs titikṣasva bhārata. "Tikai mazliet apgūstiet pacietību. Dariet savu darbu, Krišnas apziņu." Yudhyasva mām anusmara (BG 8.7). Mūsu īstais darbs, kā Krišna saka, man-manā bhava mad-bhakto mad-yājī māṁ namaskuru (BG 18.65). "Vienmēr domājiet par Mani." Tādai praksei jāturpinās. Nav svarīgi, vai esmu, tā teikt, bēdīgs vai priecīgs. Šeit... Čaitanja-čaritāmritā ir teikts: 'dvaite' bhadrābhadra-jñāna saba 'manodharma', 'ei bhāla ei manda' ei saba 'bhrama'. Dvaite, šajā dualitāšu pasaulē', šeit, materiālajā pasaulē "tas ir ļoti labs, tas ir ļoti slikts", tas viss ir vien prāta izgudrojumi. Viss šeit ir slikts. Nekā nav laba. Tas ir tikai kas prāta radīts. "Tas ir labs, tas ir slikts." Mēs to darām. Tāpat kā politiskajā jomā. "Šī partija ir laba. Šī partija ir slikta." Bet jebkura partija, kas nāk pie varas, apstākļus atstāj tādus pašus. Cena pieaug tām pašām precēm. Tā nemazinās, maināt jūs partiju vai ne. Tātad šie visi ir sagudrojumi.