LV/Prabhupada 0895 - Bhakta Nekad Bīstamas Situācijas Neuzskata par Problēmiskām. Viņš tās Pieņem



730417 - Lecture SB 01.08.25 - Los Angeles

Tātad jums ir šī mēle. Jūs skandējat Harē Krišna. Jūs tūdaļ saskaraties ar Krišnu. Nekavējoties. Jo Krišnas vārds un Krišnas personība neatšķiras. Tās ir identiskas. Pat ja jūs domājat, ka Krišna ir tālu, tālu prom... Krišna nav tālu, tālu prom. Krišna ir jūsos. Viņš nav tālu. Viņš ir tālu un tajā pašā laikā vistuvāk. Pat ja jūd domājat, ka Krišna ir ļoti tālu, Viņa vārds ir šeit. Jūs skandējat Harē Krišna. Krišna tūdaļ kļūst pieejams. Aniyamitaḥ. Lai Krišna būtu pieejams šādā īsceļa veidā, nav noteiktu stingru noteikumu. Jūs varat skandēt jebkurā laikā. Jūs tūdaļ sasniegsiet Krišnu. Tikai paskat, kāda ir Krišnas žēlastība.

Tādēļ Čaitanja Mahāprabhu saka: etādṛśī tava kṛpā. "Mans dārgais Kungs, Tu esi man devis tik daudz iespēju sazināties ar Tevi, bet durdaiva, bet es esmu tik nelaimīgs, ka man nav pieķeršanās kam tādam. Man nav pieķeršanās. Esmu pieķēries tik daudz kam citam. Bet man nav vēlmes skandēt Harē Krišna. Tā ir mana nelaime." Krišna ir devis tik daudz iespēju, ka ir jums klāt Sava vārda pārpasauligajā vibrācijā, un vārdam piemīt visas Krišnas spējas. Ja esat saskarsmē ar vārdu, jūs iegūstat Krišnas svētību, tomēr man nav vēlēšanās skandēt Harē Krišna mantru. Tā ir nelaime.

Bhakta nekad neuztver bīstamu situāciju kā ačgārnu, problemātisku stāvokli. Viņš to aicina. Jo sevi uzticējusi dvēsele zina, ka briesmas un prieki ir dažādas Krišnas izpausmes. Krišna ir absolūts. Šāstrās ir teikts, ka ir divi veidi, divas puses, dievbijība un bezdievība, tieši pretēji. Bet Šāstrās teikts, ka dievbijība ir Dieva priešpuse, bezdievība ir Dieva mugurpuse. Vai starp dieva priekšējo un mugurpusi ir atšķirība? Dievs ir absolūts. Tādēļ bhakta, vai briesmās, vai pārpilnībā, paliek mierīgs. Viņš zina, ka abas šīs puses ir Krišna. Vai briesmās... Nu Krišna manā priekšā parādījies briesmu izskatā."

Tāpat kā Hiranjakašipu, Prahlāna Mahārādžs un Nrisimhadēva. Nrisimhadēva ir draudīgs Hiranjakašipu, un Viņš ir Pārpasaulīgs Draugs Prahlādam Mahārādžam, tā pati personība. Līdzīgi Dievs nekad nav draudīgs bhaktam. Bhakta nekad nebaidās no briesmām. Viņš ir pārliecināts, ka briesmas ir vēl viena Dieva uzpausme. "Kāpēc tad man jābaidās? Esmu Viņam savi uzticējis." Kuntīdēvī saka: vipadaḥ santu. Vipadaḥ santu tāḥ śaśvat. Jo viņa zina, kā atcerēties Krišnu briesmu brīdī. Viņa tādēļ gaida briesmas. "Mans dārgais Kungs, es gaidu šādas briesmas, kad varu atcerēties Tevi." Tāpat kā Prahlāda Mahārādžs vienmēr domāja par Krišnu, kad viņa tēvs radīja viņam bīstamus apstākļus. Ja esat briesmās, un šīs briesmas dod impulsu atcerēties Krišnu, tās ir gaidāmas. "Ak, man ir iespēja atcerēties Krišnu." Kā tās sagaidāmas? Tās sagaidāmas, jo redzēt Krišnu nozīmē attīstīties garīgajā dzīvē, lai vairs nebūtu jācieš šajā bīstamajā stāvoklī.