LV/Prabhupada 0926 - Nekādas Tirgošanās. Tas Ir Vēlami. Krišna Vēlas Tādu Mīlestību



730423 - Lecture SB 01.08.31 - Los Angeles

Mēs nedrīkstam mīlēt Krišnu materiālam ieguvumam. Nav tā: "Krišna, dod mums dienišķo maizi. Tad es Tevi mīlēšu. Krišna, dod man to. Tad es Tevi mīlēšu." Tādas tirgošanās nav. Tas ir vēlami. Krišna vēlas tāda veida mīlestību. Šeit ir teikts, tāds stāvoklis, yā te daśā, daśā... Tiklīdz Krišna ieraudzīja Māmiņu Jašodu ierodamies ar virvi, lai Viņu sasietu, Viņš tūdaļ ļoti izbijās līdz pat asarām. "Ak, Māmiņa Mani sasies." Yā te daśāśru-kalila añjana. Un tika noskalota ziede. Un sambhrama. Un ar lielu cieņu uzlūkoja māti, izsaktot lūgumu: "Jā, Māmiņ, es tevi neklausīju. Lūdzu, piedod Man." Tāda bija Krišnas aina. Tādu to novērtēja Kuntī. Un tūdaļ Viņš nolieca galvu.

Tā ir vēl viena Krišnas pilnība - lai gan Viņš ir Dieva Augstākā Personība... Bhagavad-gītā Viņš saka: mattaḥ parataraṁ nānyat kiñcid asti dhanañjaya (BG 7.7). "Mans dārgais Ardžuna, nav neviena pārāka Par mani. Es esmu pārākais." Mattaḥ parataraṁ na anyat. Nav neviena cita." Dieva Augstākā Personība, par kuru augstāka nav neviena, šī Dieva Augstākā Personība noliecas Māmiņas Jašodas priekšā. Ninīya, vaktraṁ ninīya. Viņš pieņem: "Mana Dārgā Māmiņa, jā, esmu blēņdaris." Ninīya vaktraṁ bhaya-bhāvanayā, ar bailēm. Sthitasya. Dažreiz, as Jašodamātā, Māmiņa Jašoda redzēja, ka bērns pārāk nobijies, arī viņa noraizējās. Jo ja bērns ir bailīgs... Tā ir psohiloģija. Ir tāda prāta reakcija. Māmiņa Jašoda nevēlējās, lai Krišna no soda ciestu. Tas nebija Māmiņas Jašodas nolūks. Bet kā māte, kad viņa jūt pārāk lielu nervozitāti, bērns ir...

Tāda sistēma joprojām ir Indijā, kad bērns ir pārāk uztraukts, viņš tiek kaut kur piesiets. Tā ir parasta kārtība. Jašoda Māmiņa to pielietoja. Sā māṁ vimohayati. Šo ainu novērtē tīri bhaktas, cik dižena ir Augstākā Persona, ka Viņš spēlējas kā pilnīgs bērns. Kad Viņš spēlējas kā bērns, Viņš spēlējas pilnīgi. Kad Viņš spēlē vīru, 16 000 sievas, Viņš spēlē pilnīgu vīru. Kad viņš tēlo gopī mīlētāju, Viņš spēlē pilnīgi. Kad Viņš bija govju ganuzēnu draugs, Viņš to darīja pilnīgi.

Visi govju ganuzēni uz Viņu paļāvās. Viņi vēkējās nogaršot palmu koku augļus, bet bija dēmons Gardabhāsura, tas nevienam neļāva piekļūt palmu kokiem. Bet Krišnas draugi to lūdza: "Krišna, mēs vēlētos nogaršot tos augļus. Ja Tu varētu noorganizēt..." "Jā." Krišna to nokārtoja nekavējoties. Krišna un Balarāma devās uz mežu un dēmoni tur mitinājās ēzeļu veidolos, viņi ieradās nekavējories, spēra ar savām kājām, uzbrūkot Krišnam un Balarāmam. Un Balarāma vienu no tiem notvēra, nekavējoties uzmeta koka virsotnē, un dēmons bija pagalam.

Draugi bija ļoti pateicīgi Krišnam. Reiz izcēlās ugunsgrēks. Viņi neko nezina. "Krišna." "Jā." Krišna ir gatavs. Krišna tūdaļ aprija visu ugunsgrēku. Tad uzbruka tik daudz dēmonu. Katru dienu visi zēni devās uz savām mājām un izskaidroja to savām mātēm. "Māmiņ, Krišna ir tik brīnišķīgs. Redzi. Tas notika šodien." Un mātes mēdza teikt: "Jā, mūsu Krišna ir brīnišķīgs." Tik ļoti. Tas arī viss. Viņi nezina, ka Krišna ir Dievs, Krišna ir Augstākā Persona. Krišna ir brīnišķīgs. Tas arī viss. Un Viņu mīlestība pieaug. Jo vairāk viņi uztver Krišnas brīnišķīgās darbības, jo vairāk iemīl. "Iespējams, Viņš ir padievs. Jā." Tāds ir viņu ierosinājums. Kad Nanda Mahārādžs runāja ar saviem draugiem, draugi runāja par Krišnu... "Ak, Nanda mahārādža, jūsu bērns Krišna ir brīnišķīgs. "Jā, es to redzu. Varbūt kāds padievs." Tas arī viss. "Varbūt." Arī tas nav noteikts. Vrindāvanas iedzīvotājiem nerūp, kas ir Dievs, kas nav Dievs. Tā nav viņu darīšana. Bet viņi vēlas Krišnu un mīl Krišnu. Tas arī viss.