LV/Prabhupada 0982 - Tiklīdz Mēs Iegūstam Auto, Lai Cik Tas Vecs, Mēs Domājam, ka Tas ir Ļoti Labs



720905 - Lecture SB 01.02.06 - New Vrindaban, USA

Bhāgatava saka: yasyātma-buddhiḥ kuṇape tri-dhātuke. Es neesmu šis ķermenis. Tas ir transportlīdzeklis. Tāpat kā mēs braucam auto. Es neesmu šis auto. Līdzīgi tā ir jantra, mehāniska mašīna. Krišna jeb Dievs man devis šo mašīnu, es to vēlējos. Tas teikts Bhagavad-gītā, īśvaraḥ sarva-bhūtānāṁ hṛd-deśe 'rjuna tiṣṭhati (BG 18.61). "Mans dārgais Ardžuna, Kungs kā Paramātma sēž katra sirdī." Bhrāmayan sarva-bhūtāni yantrārūḍhāni māyayā (BG 18.61): "un Viņš dod iespēju dzīvajai būtnei ceļot, klaiņot" sarva-bhūtāni, "pāri visam Visumam". Yantrārūḍhāni māyayā, braukt auto, braukt ar materiālās dabas doto automašīnu. Mūsu stāvoklis patiesībā ir tas, ka esam dvēseles, ka mums dota laba automašība. Tā nav laba, bet, tiklīdz mums tādu piešķir, lai cik veca tā arī nebūtu, mēs domājam, ka tā ir ļoti laba. Uzskatām mašīnu par sevi. "Man ir šis auto." Aizmirstam... Ja kāds brauc dārgā mašīnā, viņš aizmirst, ka ir nabags. Viņš domā, ka ir šī mašīna. Tā ir sevis pielīdzināšana.

Yasyātma-buddhiḥ kuṇape tri-dhātuke sva-dhīḥ kalatrādiṣu bhauma ijya-dhīḥ (ŠB 10.84.13). Tas, kurš domā, ka ir ķermenis, ka viss, kas ar to saistīts ir viņa, sva-dhīḥ, "Viņi ir mani. Mans brālis, mana ģimene, mana tauta, mana kopiena, mana sabiedrība." Tik daudz kas mans, es un mans. Nepareiza sevis pielīdzināšana par ķermeni un "es" kļūdaina apzināšanās saistībā ar ķermeni. Yasyātma-buddhiḥ kuṇape tri-dhātuke sva-dhīḥ kalatrādiṣu bhauma ijya-dhīḥ (ŠB 10.84.13). Bhauma ijya-dhīḥ, bhūmi, bhūmi nozīmē zeme. Ijya-dhīḥ, ijya nozīmē godināma. Šobrīd ir ļoti spēcīga pārliecība, ka esam šie ķermeni, amerikāņi, indieši, eiropieši, hindu, musulmaņi, brāhmani, kšatriji, šūdras, tas vai šis, tik daudz. Tas izpaužas spēcīgi, bhauma ijya-dhīḥ. Tā kā pielīdzinu sevi noteikta veida ķermenim, no kurienes šis ķermenis radies, zeme ir godināma. Tā ir tautas apziņa. Yasyātma-buddhiḥ kuṇape tri-dhātuke sva-dhīḥ kalatrādiṣu bhauma ijya-dhīḥ (ŠB 10.84.13), yat-tīrtha-buddhiḥ salile, un tīrtha, svētceļojumu vieta.

Mēs ejam un mazgājamies upē kā kristieši; viņi mazgājas Džordanas upē. Hindu dodas uz Hardvāru, mazgājas Gangā, Vrindāvanā mazgājas. Bet viņi domā, ka, mazgājoties šajā ūdenī, viņu pienākumi izpildīti. Nē. Patiesībā pienākums ir doties svētceļojumā, svētā vietā, lai noskaidrotu, pieredzētu garīgo attīstību. Jo daudzu garīgi attīstītie cilvēki dzīvo tur. Tādēļ ir jādodas uz šādām vietām un jāuzzina par pieredzējušiem pārpasaulniekiem, jāmācās no viņiem. Tā ir patiesā svētceļojuma nozīme. Nevis vienkārši iet un mazgāties upē, tad viss. Nē.

yasyātma-buddhiḥ kuṇape tri-dhātuke
sva-dhīḥ kalatrādiṣu bhauma ijya-dhīḥ
yat-tīrtha-buddhiḥ salile na karhicij
janeṣv abhijñeṣu...
(ŠB 10.84.13)

Abhijñe, tas, kurš zina. (neskaidri) Mums jāvēršas pie cilvēka, kurš ir prasmīgs un zina, abhijñaḥ. Krišna ir abhijñaḥ, svarat. Līdzīgi arī Krišnas pārstāvis ir abhijñaḥ, dabiski. Ja kāds biedrojas ar Krišnu, runā ar Krišnu, viņš ir ļoti abhijñaḥ, ļoti mācīts, jo mācās no Krišnas. Tādēļ... Krišnas zināšanas ir pilnīgas. Tā kā viņš mācās no Krišnas, arī viņa zināšanas ir pilnīgas. Abhijñaḥ. Un Krišna runā. Tas nav nekas safantazēts, nē. Krišna - es jau esmu teicis - sēž ikviena sirdī. Viņš runā ar kvalificētām personām. Tāpat kā ievērojams vīrs runā ar kvalificētu cilvēku, un netērē laiku, runājot blēņas. Viņš runā, tas ir fakts, bet nerunā ar nejēgām. Viņš runā ar kvalificētiem pārstāvjiem. Kā to var zināt? Tas teikts Bhagavad-gītā, teṣāṁ satata-yuktānām (BG 10.10), tas ir kvalificēts pārstāvis.