LV/Prabhupada 0796 - Nedomājiet, ka Runāju Es. Esmu Tikai Instruments. Īstais Runātājs ir Dievs



Lecture on BG 6.1-4 -- New York, September 2, 1966

Šeit teikts: śrī-bhagavān uvāca. Runā Dieva Augstākā Personība. Tas nozīmē, ka Viņš runā ar visām zināšanām. Viņa zināšanām nav trūkumu. Mūsu zināšanām ir daudzi trūkumi. Mēs kļūdāmies, esam ilūzijā. Dažkārt mēs kaut ko sakām, bet mūsu sirdī ir kaut kas cits. Tas nozīmē, ka krāpjamies. Un mūsu pieredze ir nepilnīga, jo jutekļi mums nepilnīgi. Tādēļ es jums neko nevaru teikt. Ja jautāsiet man: "Svāmīdžī, ko jūs sakāt?" Es vienkārši atkārtoju, ko teikusi Dieva Augstākā Personība. Es atkāroju tos pašus vārdus. Tas arī viss. Nedomājiet, ka runāju es. Es vienkārši esmu instruments. īstais runātājs ir Dieva Augstākā Personība, kas ir gan iekšēji, gan ārēji izpaudusies. Ko Viņš saka? Viņš saka, anāśritam...

anāśritaḥ karma-phalaṁ
kāryaṁ karma karoti yaḥ
sa sannyāsī ca yogī ca
na niragnir na cākriyaḥ
(BG 6.1)

Anāśritaḥ. Anāśritaḥ nozīmē bez nekāda patvēruma. Karma-phalam. Visi strādā, gaida kādu rezultātu. Lai ko arī jūs darītu, jūs gaidāt kādu rezultātu. šeit Bhagavāns saka, Dieva Augstākā Personība saka, ka "ikviens, kas negaida rezultātu, darbojas bez patvēruma..." Viņš strādā. Ja viņš negaida rezultātu, kādēļ tad viņš strādā? Pieņemsim, es kādam prasu strādāt šādi. Tad viņš kaut ko gaidīr, kādu atalgojumu, algu. Tā šeit strādā. Bet Krišna iesaka anāśritaḥ karma-phalam, "Tas, kurš strādā, negaidot rezultātu." Kādēļ viņš strādā? Kāryam. "Tas ir mans pienākums." Ne ar rezultātu, bet kā pienākums. "Man ir tāds pienākums to darīt." Kāryaṁ karma karoti yaḥ. Tā strādājot, sa sannyāsī, cilvēks patiesībā ir atsacīšanās dzīves kārtā. Saskaņā ar Vēdu literatūru ir četras dzīves kārtas. Mēs daudzkārt esam izskaidrojuši, ka brahmačārī, grohastha, vānaprastha un sanjāsī. Brahmačārī ir studenta dzīve, apmācāms garīgajā izpratnē, Krišnas apziņā. Pilnībā apmācīts. Viņš ir brahmačārī. Tad pēc pilnas apmācības viņš apprec sievu, dzīvo ģimenē un ar bērniem. To sauc grihastha. Tad pēc piecdesmit gadiem viņš atstāj bērnus un dodas prom no mājām sievas pavadībā, ceļo pa svētvietām. To sauc vānaprastha, atvaļinātā dzīve. Un visbeidzot viņš atstāj sievu pieaugušo bērnu aprūpē un paliek viens. To sauc par sanjāsu, atsacīšanās dzīves kārtu. Tādas ir četras dzīves kārtas. Krišna saka, ka ar vienkāršu atsacīšanos ir par maz. Ar atsacīšanos vien nepietiek. Ir jābūt kādam pienākumam. Kāryam. Kāryam nozīmē "tas ir mans pienākums". Kāds tas ir? Viņs atteicies no ģimenes dzīves. Viņam vairs nav jāuztraucas, kā rūpēties par sievu un bērniem. Kāds ir viņa pienākums. Tas ir ļoti atbildīgs - strādāt Krišnam. Kāryam. Kāryam nozīmē tas ir īstais pienākums. Mūsu dzīvē ir divi pienākumi. Viens ir kalpot ilūzijai, otrs ir kalpot realitātei. Kad kalpojat realitātei, to sauc par īstu sanjāsu. Kad kalpojam ilūzijai, to sauc par maiju. Kalpot realitātei vai kalpot ilūzijai, bet man kaut kam ir jākalpo. Mans stāvoklis nav kļūt par saimnieku, bet gan par kalpu. Tāds ir mans stāvoklis.